biedēklis
biedēklis -ļa, v.
1.Priekšmets, ar ko cenšas atbaidīt (dzīvniekus).
PiemēriPutnu biedēklis.
- Putnu biedēklis.
- Ļaudis lika pie cāļiem, pīlēniem un zoslēniem bērnus par sargiem, kuriem bija uzdots nelaist vārnas tuvumā. Kur nebija bērnu, tur ar viltu taisīja biedēkļus, lai vismaz notālēm izskatītos, ka te nolikti bērni..
- ..[saimniece] sasēja no diviem kārts gabaliem kaut ko līdzīgu krustam, uzmauca svārkus tā, lai piedurknes paliktu karājamies, pašā galā uzlika cepuri un pakāpusies piestiprināja putnu biedēkli augstākajā ķirsī.
Stabili vārdu savienojumiKā (arī gatavais) putnu biedēklis.
- Kā (arī gatavais) putnu biedēklis — Saka par cilvēku, kam ir nepievilcīgs, arī nekārtīgs izskats.
2.Ērms, rēgs.
PiemēriKailu galvu viņam jāstāv un jāskatās.. priestera liekulīgajā komēdijā. Viņam, kam dievs un elle, un visi biedēkļi sen vairs tikai tukša skaņa!
- Kailu galvu viņam jāstāv un jāskatās.. priestera liekulīgajā komēdijā. Viņam, kam dievs un elle, un visi biedēkļi sen vairs tikai tukša skaņa!
- sal. Rītausmā Melnā Muiža kā biedēklis rēgojās pret balti apsarmojušo mežu.
Avoti: 2. sējums