biezēt
biezēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja; intrans.
1.Pakāpeniski kļūt biezam (par šķidrumu, arī masu).
PiemēriAuzu tume ātri biezē.
2.Kļūt blīvākam, koncentrētākam (piemēram, par mākoņiem, miglu).
PiemēriMākoņi biezē.
3.pareti Palielinoties kļūt ciešākam, blīvākam (par kukaiņu pūli, baru).
PiemēriUn tad ieraugu pie ābeles zara biezējam bišu pūli... Zara galā līp bites, un šis kamols aug arvien lielāks.
4.Pakāpeniski iestāties, kļūt tumšākam (par krēslu, tumsu).
PiemēriPamazām biezēja krēsla, un līdz ar to likās sabiezējam nebeidzamo skumju smagums.
Avoti: 2. sējums