biezēt
biezēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja; intrans.
1.Pakāpeniski kļūt biezam (par šķidrumu, arī masu).
PiemēriAuzu tume ātri biezē.
- Auzu tume ātri biezē.
2.Kļūt blīvākam, koncentrētākam (piemēram, par mākoņiem, miglu).
PiemēriMākoņi biezē.
- Mākoņi biezē.
- Jo tālāk es braucu, jo migla biezēja un kāpa arvien augstāk.
- ..gaisā allaž biezēja dūmu mākoņu vāli..
- ..tiklīdz izdzen lopus, sāk jau vakara pusē biezēt dūmakas, līdz skaties: saule iebrien debešos.
3.pareti Palielinoties kļūt ciešākam, blīvākam (par kukaiņu pūli, baru).
PiemēriUn tad ieraugu pie ābeles zara biezējam bišu pūli... Zara galā līp bites, un šis kamols aug arvien lielāks.
- Un tad ieraugu pie ābeles zara biezējam bišu pūli... Zara galā līp bites, un šis kamols aug arvien lielāks.
4.Pakāpeniski iestāties, kļūt tumšākam (par krēslu, tumsu).
PiemēriPamazām biezēja krēsla, un līdz ar to likās sabiezējam nebeidzamo skumju smagums.
- Pamazām biezēja krēsla, un līdz ar to likās sabiezējam nebeidzamo skumju smagums.
- Kad tie pie vārtiem, arī krēsla ir jau turpat. Ātri biezē. Diena ir garām..
- Biezēja tumsa, un vakara gaisā juta nemieru un trauksmi.
Avoti: 2. sējums