Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
bigbīts
bigbīts -a, v.; parasti vsk.; mūz.
Estrādes mūzikas žanrs, kam raksturīgas vienkāršas melodijas, asi ritmiska muzicēšanas maniere, elektroģitāru izmantošana.
PiemēriDaļa no izrādes oriģinālmelodijām veidotas bigbīta dziesmiņām raksturīgajā intonatīvi ritmiskajā manierē.
Avoti: 2. sējums