Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
bigbīts
bigbīts -a, v.; parasti vsk.; mūz.
Estrādes mūzikas žanrs, kam raksturīgas vienkāršas melodijas, asi ritmiska muzicēšanas maniere, elektroģitāru izmantošana.
PiemēriDaļa no izrādes oriģinālmelodijām veidotas bigbīta dziesmiņām raksturīgajā intonatīvi ritmiskajā manierē.
  • Daļa no izrādes oriģinālmelodijām veidotas bigbīta dziesmiņām raksturīgajā intonatīvi ritmiskajā manierē.
  • Ritmiskā pulsācija.. - tik mobilizējoša, nozīmīga, dinamiska - tas laikam ir tas jaunais.. un reizē tik pazīstamais no bigbīta muzicēšanas stila.
Avoti: 2. sējums