bikls
bikls -ais; s. -a, -ā
bikli apst.
1.Nedrošs, nebrīvs (aiz kautrības, samulsuma).
PiemēriBikls bērns.
- Bikls bērns.
- ..[vīrietis] bija tik bikls, ka pat bērnus neuzdrošinājās uzrunāt.
- Aiz durvīm viņu [Osieni] sastapa Bērziņu Liena, bikla un tā kā sakaunējusies..
- Biklo meiteni, kas tēva mājās nepaceļ ne acis uz saviem preciniekiem, dzīve ātri pārveido.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriBikls skatiens.
- Bikls skatiens.
- Bikls žests.
- Biklas kustības.
- Bikla sačukstēšanās.
- ..Ojārs iespraucās pārpildītā vilcienā un, pret vagona sienu atspiedies, biklā ziņkārē raudzījās apkārtējā drūzmā.
- Artūrs piecēlās kājās un bikli tuvojās mājai. Slēpdamies aiz krūmiem, viņš pielīda pie loga.
2.Bailīgs, tramīgs (par dzīvniekiem).
PiemēriArī Jaņuks saprot, ka stirnas tik biklas un nevienu cilvēku tuvumā nelaiž.
- Arī Jaņuks saprot, ka stirnas tik biklas un nevienu cilvēku tuvumā nelaiž.
- Biklo skaistuli melno meža strazdu arī var pielabināt ar pīlādžu ogām.
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriZirgs satrūkstas [no garāmbraucēja], saslienas, tad sprauslodams bikli skatās apkārt.
- Zirgs satrūkstas [no garāmbraucēja], saslienas, tad sprauslodams bikli skatās apkārt.
Avoti: 2. sējums