bikstīt
bikstīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Vairākkārt ar ko smailu skart, piedurties. Bakstīt, durstīt.
PiemēriBikstīt drānu ar adatu.
- Bikstīt drānu ar adatu.
1.1.Rušināt (piemēram, ogles).
PiemēriBikstīt ogles.
- Bikstīt ogles.
- Bikstīt pagales.
- Tēvs sēdēja.. uz apgāztas kastes un ar spieķīti bikstīja pagaļgalus plītī.
- Piefrontes vakars Bāraiņos - Aizvējā gunskuru liesmas, Kareivji steigā biksta tos, Mielastu cepot uz iesma.
2.Vairākkārt (mazliet) bīdīt (parasti ar ko asu, smailu).
PiemēriDrīz uz mājas ceļa parādījās četri svītraini stāvi, kurus sargs bikstīja ar šauteni, jo viņi nesteidzās.
- Drīz uz mājas ceļa parādījās četri svītraini stāvi, kurus sargs bikstīja ar šauteni, jo viņi nesteidzās.
- Iedams viņš mirkšķināja acis, un galva viņam klanās tā, kā kad kāds pie katra soļa aiz pakauša bikstītu uz priekšu.
2.1.intrans.
PiemēriZēni lasīdami draudzīgi bikstīja Jurim sānos un skaļi izteica atzinīgas piezīmes.
- Zēni lasīdami draudzīgi bikstīja Jurim sānos un skaļi izteica atzinīgas piezīmes.
2.2.pārn.; sar. Mudināt.
PiemēriNu - runā taču! Pasaki viņai kaut ko, tālāk kā līdz tiltam jau nenāks! Mārtiņš bikstīja sevi..
- Nu - runā taču! Pasaki viņai kaut ko, tālāk kā līdz tiltam jau nenāks! Mārtiņš bikstīja sevi..
- ..jaunais mašīnists uz runāšanu vairs nav mudināms un bikstāms - pateiks asi un skaidri visu, kas uzgūlies sirdij.
Avoti: 2. sējums