bikstīt
bikstīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Vairākkārt ar ko smailu skart, piedurties. Bakstīt, durstīt.
PiemēriBikstīt drānu ar adatu.
1.1.Rušināt (piemēram, ogles).
PiemēriBikstīt ogles.
2.Vairākkārt (mazliet) bīdīt (parasti ar ko asu, smailu).
PiemēriDrīz uz mājas ceļa parādījās četri svītraini stāvi, kurus sargs bikstīja ar šauteni, jo viņi nesteidzās.
2.1.intrans.
PiemēriZēni lasīdami draudzīgi bikstīja Jurim sānos un skaļi izteica atzinīgas piezīmes.
2.2.pārn.; sar. Mudināt.
PiemēriNu - runā taču! Pasaki viņai kaut ko, tālāk kā līdz tiltam jau nenāks! Mārtiņš bikstīja sevi..
Avoti: 2. sējums