bikts
bikts bikts, s.; parasti vsk.; rel.
Grēksūdze.
PiemēriSkolēni nāca vienā strīpā kā grēku sūdzētāji no bikts krēsla lielo atlaižu reizē.
Stabili vārdu savienojumiBikts krēsls. Iet pie bikts.
Avoti: 2. sējums
Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi