bildināt
bildināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru).
PiemēriRečs bildināja Māri, bet.. viņa saņēmās un atteica.
- Rečs bildināja Māri, bet.. viņa saņēmās un atteica.
- Viņa [Liene] tak nebij vainīga, ka Mālnieks viņu bij bildinājis. Vai tad bij kāds negods viņu precēt?
- Viņas [aktrises] Lavīzē lieliski sadzīvo vecmeitīgais kauns, bildinot kalpu Mārtiņu, lai paputējušajiem «Ezerlaukiem» būtu vīra galva, ar kapitāla īpašnieces apziņu.
2.novec. Uzrunāt. Arī sveicināt.
Piemēri«Nu, dēliņ,» viņš bildināja zēnu, kurš sapļauto atālu sagramstīja vienā vietā, «..strādā ļoti uzcītīgi..»
- «Nu, dēliņ,» viņš bildināja zēnu, kurš sapļauto atālu sagramstīja vienā vietā, «..strādā ļoti uzcītīgi..»
- Irbe ienāk pie Pratina. «Labrīt!» Irbe bildina, kaut gan, saskaities būdams, viņš Pratinam labāk nemaz nebūtu devis labrīta..
Avoti: 2. sējums