birka
birka -as, s.
1.Plāksnīte, ko piestiprina pie priekšmeta (piemēram, tā nosaukuma, raksturojuma, īpašnieka atzīmēšanai).
PiemēriPiesiet maisam birku.
2.vēst. Skaitāmais koks, kurā ar iegrieztiem robiņiem atzīmēja maksājamo renti vai parādus.
PiemēriMūsu pašu vecmāmiņas.. zinās stāstīt par birkām, kuras viena pārplēstā puse atrodas kalpa, otra - kunga ziņā. Vakarā pēc darba vagars.. abas puses saliek kopā un iegriež kopīgu robu, kas ir kā liecība par nokalpoto dienu.
Avoti: 2. sējums