Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
birka
birka -as, s.
1.Plāksnīte, ko piestiprina pie priekšmeta (piemēram, tā nosaukuma, raksturojuma, īpašnieka atzīmēšanai).
PiemēriPiesiet maisam birku.
  • Piesiet maisam birku.
  • Katram [augļu kociņu] sainim jāpiestiprina birka, uz kuras uzrakstīts saiņa numurs, dzelzceļa stacija vai kuģa piestātne, saņēmēja kolhoza nosaukums.. un sūtītāja pilna adrese.
  • Katrs medību dalībnieks savam nošautajam medījumam piestiprina pazīšanas zīmi - birku ar savu vārdu.
2.vēst. Skaitāmais koks, kurā ar iegrieztiem robiņiem atzīmēja maksājamo renti vai parādus.
PiemēriMūsu pašu vecmāmiņas.. zinās stāstīt par birkām, kuras viena pārplēstā puse atrodas kalpa, otra - kunga ziņā. Vakarā pēc darba vagars.. abas puses saliek kopā un iegriež kopīgu robu, kas ir kā liecība par nokalpoto dienu.
  • Mūsu pašu vecmāmiņas.. zinās stāstīt par birkām, kuras viena pārplēstā puse atrodas kalpa, otra - kunga ziņā. Vakarā pēc darba vagars.. abas puses saliek kopā un iegriež kopīgu robu, kas ir kā liecība par nokalpoto dienu.
Avoti: 2. sējums