birums
birums -a, v.; parasti vsk.
1.Izkultās labības daudzums (parasti no noteiktas platības vai izsēta labības daudzuma).
PiemēriKad atnāca rudens un rudzi tika nokulti, tad izrādījās, ka birums pavisam bija seši pūri.
- Kad atnāca rudens un rudzi tika nokulti, tad izrādījās, ka birums pavisam bija seši pūri.
- Pavasarī vecais Akmanis lielījās, ka rudenī kulšot divdesmito graudu, bet pašreiz birums tik liels nebija.
2.Tas, kas ir nobiris, sabiris kaudzē, klājienā.
Piemēri..es brienu pa dzelteno [lapu] birumu un klausos, kā tas čab zem manām kājām.
- ..es brienu pa dzelteno [lapu] birumu un klausos, kā tas čab zem manām kājām.
3.Ātra, nepārtraukta (skaņu, vārdu, teikumu) plūsma.
PiemēriProtams, uz pirkstgaliem jau [īrniece] netipināja, bet vai tas varētu būt iemesls tik negantam vārdu birumam, kādu saimniece atļāvās?
- Protams, uz pirkstgaliem jau [īrniece] netipināja, bet vai tas varētu būt iemesls tik negantam vārdu birumam, kādu saimniece atļāvās?
Avoti: 2. sējums