birums
birums -a, v.; parasti vsk.
1.Izkultās labības daudzums (parasti no noteiktas platības vai izsēta labības daudzuma).
PiemēriKad atnāca rudens un rudzi tika nokulti, tad izrādījās, ka birums pavisam bija seši pūri.
2.Tas, kas ir nobiris, sabiris kaudzē, klājienā.
Piemēri..es brienu pa dzelteno [lapu] birumu un klausos, kā tas čab zem manām kājām.
3.Ātra, nepārtraukta (skaņu, vārdu, teikumu) plūsma.
PiemēriProtams, uz pirkstgaliem jau [īrniece] netipināja, bet vai tas varētu būt iemesls tik negantam vārdu birumam, kādu saimniece atļāvās?
Avoti: 2. sējums