bizot
bizot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Skriet, gaiņājoties, glābjoties no dunduriem un citiem kukaiņiem (parasti par govīm).
Piemēri«Viņas [govis] ir ļoti miermīlīgas, tikai dunduru laikā bizo ..» [Stāsta zēns.]
- «Viņas [govis] ir ļoti miermīlīgas, tikai dunduru laikā bizo ..» [Stāsta zēns.]
1.1.sar. Skraidīt, skriet (par cilvēku).
PiemēriKāpēc tu bizo pa pasauli apkārt - taisni kā dunduru laikā?
- Kāpēc tu bizo pa pasauli apkārt - taisni kā dunduru laikā?
- Bet kad viņš [vīrs] ienāca istabā, Aija jau bij nomodā. «Kur tu bizo?» viņa dusmīgi jautāja.
Avoti: 2. sējums