blīvēt
blīvēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Padarīt blīvu vai blīvāku (piemēram, spiežot, stampājot, aizdarot spraugas).
PiemēriBlīvēt zemi.
- Blīvēt zemi.
- No automašīnām gāza akmens šķembas, tās pielīdzināja, blīvēja, pārsedza ar asfaltu.
- Kultivatora zari slapju augsni ziež, blīvē, bojā tās struktūru.
Avoti: 2. sējums