blarkšķēt
blarkšķēt parasti 3. pers., blarkšķ, pag. blarkšķēja
blarkšēt parasti 3. pers., blarkš, pag. blarkšēja; intrans.; retāk
Radīt griezīgu troksni (piemēram, par skārda traukiem, kas dauzās cits pret citu, par strauji aizvērtām stikla durvīm, logiem). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriBlarkšķ logu stikli.
Avoti: 2. sējums