Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
bohēma
bohēma -as, s.; parasti vsk.; neakt.
Materiāli nenodrošināti cilvēki (galvenokārt mākslinieki), kas dzīvo vieglprātīgi, izlaidīgi. Šādiem cilvēkiem raksturīgs dzīves veids.
PiemēriTā bija nepastāvīga publika, visas šīs aktrises, dziedātājas, komponisti un gleznotāji. Viss viņiem ātri apnika. Vārdu sakot - bohēma.
Avoti: 2. sējums