Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
boikotēt
boikotēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Pārtraukt attiecības, darījumus (ar kādu valsti, iestādi, personu).
PiemēriKonference atzina par pareizu boļševiku nostāju - aktīvi boikotēt domi - un nosodīja meņševiku nostāju - piedalīties domē.
2.Vērsties (pret kādu sabiedrisku pasākumu), atsakoties piedalīties (tajā).
PiemēriBoikotēt parlamenta vēlēšanas.
Avoti: 2. sējums