Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
bojāties
bojāties parasti 3. pers., -ājas, pag. -ājās; refl.
1.Kļūt mazāk noderīgam, arī nelietojamam.
PiemēriMašīna bojājas.
  • Mašīna bojājas.
  • Zobi bojājas.
  • Krautnēs, noliktavās, kā arī būvēs un celtnēs koksni nelabvēlīgi ietekmē dažādi faktori, kuru dēļ tā priekšlaicīgi bojājas, radot lielus zaudējumus.
  • Akmeņi nevis aug, bet nepārtraukti bojājas un sadrūp.
1.1.Kļūt tādam, kas vairs nav derīgs uzturam (par pārtikas produktiem).
Piemēri..sēnes pieder pie produktiem, kas ātri bojājas.
  • ..sēnes pieder pie produktiem, kas ātri bojājas.
  • Bojātām zivīm nepatīkama puvuma smaka, pelēkas, gļotainas žaunas, acis nespodras.
2.sar. Pasliktināties (piemēram, par garastāvokli, attiecībām).
PiemēriGarastāvoklis bojājas.
  • Garastāvoklis bojājas.
Avoti: 2. sējums