bojāties
bojāties parasti 3. pers., -ājas, pag. -ājās; refl.
1.Kļūt mazāk noderīgam, arī nelietojamam.
PiemēriMašīna bojājas.
- Mašīna bojājas.
- Zobi bojājas.
- Krautnēs, noliktavās, kā arī būvēs un celtnēs koksni nelabvēlīgi ietekmē dažādi faktori, kuru dēļ tā priekšlaicīgi bojājas, radot lielus zaudējumus.
- Akmeņi nevis aug, bet nepārtraukti bojājas un sadrūp.
1.1.Kļūt tādam, kas vairs nav derīgs uzturam (par pārtikas produktiem).
Piemēri..sēnes pieder pie produktiem, kas ātri bojājas.
- ..sēnes pieder pie produktiem, kas ātri bojājas.
- Bojātām zivīm nepatīkama puvuma smaka, pelēkas, gļotainas žaunas, acis nespodras.
2.sar. Pasliktināties (piemēram, par garastāvokli, attiecībām).
PiemēriGarastāvoklis bojājas.
- Garastāvoklis bojājas.
Avoti: 2. sējums