bojāties
bojāties parasti 3. pers., -ājas, pag. -ājās; refl.
1.Kļūt mazāk noderīgam, arī nelietojamam.
PiemēriMašīna bojājas.
1.1.Kļūt tādam, kas vairs nav derīgs uzturam (par pārtikas produktiem).
Piemēri..sēnes pieder pie produktiem, kas ātri bojājas.
2.sar. Pasliktināties (piemēram, par garastāvokli, attiecībām).
PiemēriGarastāvoklis bojājas.
Avoti: 2. sējums