Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
bombardēt
bombardēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; mil.
1.Mest (uz kādu objektu) aviobumbas. Apšaudīt (kādu objektu) ar raķetēm.
PiemēriLidmašīnas bombardē pilsētu.
1.1.pārn.; hum. Neatlaidīgi, uzmācīgi vajāt (kādu ar vēstulēm, lūgumiem u. tml.). Nelikt kādam mieru.
2.Apšaudīt (krasta objektus) no kara kuģiem.
PiemēriKā elektriska strāva Rīgu bija aplidojusi ziņa, ka vācu kara kuģu eskadra parādījusies Kurzemes ūdeņos un bombardējusi Liepāju..
3.novec. Apšaudīt (objektu) ar artilēriju (no sauszemes).
Avoti: 2. sējums