bonitāte
bonitāte -es, dsk. ģen. -šu, s.; mežs.
Ražības rādītājs (mežaudzēm), kas atkarīgs galvenokārt no augsnes auglības un mitruma apstākļiem.
PiemēriBonitāti nosaka pēc audzes vidējā augstuma un vecuma, lietojot augšanas gaitas tabulas. Audžu bonitātes apzīmē ar romiešu cipariem.
- Bonitāti nosaka pēc audzes vidējā augstuma un vecuma, lietojot augšanas gaitas tabulas. Audžu bonitātes apzīmē ar romiešu cipariem.
Avoti: 2. sējums