borts
borts -a, v.
1.Sānu siena, sāni (kuģim, laivai).
Piemēri..uznāca vētra, vajadzēja iet prom no bāzes kuģa, ja negribēja, lai mazo logeru sadauza pret lielā kuģa bortiem.
- ..uznāca vētra, vajadzēja iet prom no bāzes kuģa, ja negribēja, lai mazo logeru sadauza pret lielā kuģa bortiem.
- Vilma.. uzskrēja pa šauro laipu, kas bija pārmesta no velkoņa pazemā borta uz krastu.
- Nolaida ūdenī glābšanas laivas, pārsvieda bortiem virvju kāpnes.
Stabili vārdu savienojumiUz borta.
- Uz borta — Uz kuģa. Lidaparātā.
2.Mala (automobiļa) kravas kastei.
PiemēriBraukt smagajā mašīnā - tas pavisam kas cits nekā ar autobusu... Vējš, plašais skats visapkārt, grabošie borti un eļļas plankumiem klātais brezents.
- Braukt smagajā mašīnā - tas pavisam kas cits nekā ar autobusu... Vējš, plašais skats visapkārt, grabošie borti un eļļas plankumiem klātais brezents.
- ..pa meža ceļu pielīgoja segta smagā automašīna ar lielu uzrakstu uz priekšējā borta - «Kino».
Stabili vārdu savienojumiSviest (arī mest, laist) pār bortu.
- Sviest (arī mest, laist) pār bortu — sar. Mest ārā ko lieku, nevajadzīgu. Atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
Avoti: 2. sējums