bozties
bozties božos, bozies, bozās, pag. bozos; refl.
1.parasti 3. pers. Celt stāvus spalvu, sarus (piemēram, gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai) – par dzīvniekiem.
PiemēriTrīcēdams un bozdamies Buržujs [suns] uzmanīgi apošņāja gulošo [meiteni]..
- Trīcēdams un bozdamies Buržujs [suns] uzmanīgi apošņāja gulošo [meiteni]..
2.sar. Kļūt dusmīgam, īgnam, aizvainotam (par cilvēku).
PiemēriJānis bozās, bet nesaka nekā. Nav pirmā reize, kad sieva viņu kompromitē sociālistu priekšā.
- Jānis bozās, bet nesaka nekā. Nav pirmā reize, kad sieva viņu kompromitē sociālistu priekšā.
- Par viņa nepaklausību Amālija bozās.
Avoti: 2. sējums