brīdināt
brīdināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Iepriekš ziņot, aizrādīt (par ko draudošu, nepatīkamu).
PiemēriBrīdināt zvejniekus par vētras tuvošanos.
- Brīdināt zvejniekus par vētras tuvošanos.
- ..ieradušies ziņneši, lai partizānus brīdinātu par rītdienas uzbrukumu.
- Susliks.., spalgi iesvilpdamies, brīdina savu dzimtu..
- Par kuru katru šķērsli ceļā stūrmani brīdina attiecīgi aparāti.
1.1.Norādīt (uz ko draudošu), darīt piesardzīgu, uzmanīgu, atturēt (no kā).
PiemēriBrīdināt biedrus no nelaimes.
- Brīdināt biedrus no nelaimes.
- No ūdeņiem viņa mani sevišķi brīdināja:.. [atvaros] esot tādi rāvēji, kas velkot cilvēkus dibenā..
- «Uzmanies gan,» māte brīdina, «..nesasaldējies un nekļūsti slima.»
2.Draudēt.
Piemēri«..soli tuvāk!» Reinis brīdināja un pacēla pistoli.
- «..soli tuvāk!» Reinis brīdināja un pacēla pistoli.
- «Kur tu bāz savus nagus, es kliegšu,» kāda meitene skaļi brīdināja.
Avoti: 2. sējums