brīnum-
brīnum- salikteņu pirmā daļa.
1.savienojumā ar lietv. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir neparastas īpašības, spējas darīt brīnumus.
PiemēriBrīnumputns.
1.1.Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais izraisa apbrīnu (ar savām neparastajām, lieliskajām īpašībām).
PiemēriBrīnumbērns.
2.savienojumā ar adj. Pastiprina salikteņa otrajā daļā nosaukto īpašību.
PiemēriBrīnumātrs.
Avoti: 2. sējums