brīvība
brīvība -as, s.; parasti vsk.
1.Stāvoklis, kad nav (politiskas, ekonomiskas, juridiskas) pakļautības, atkarības.
PiemēriPersonas brīvība.
1.1.Neatkarība, patstāvība, suverenitāte (tautai, valstij).
PiemēriKoloniālo tautu brīvības cīņas.
1.2.Stāvoklis, kad sabiedrības loceklis nav atkarīgs no citiem sabiedrības locekļiem.
PiemēriKlaušu saglabāšana un pastiprināšana pārvērta zemnieku personīgo brīvību par juridisku fikciju.
Stabili vārdu savienojumiPutna brīvība.
2.Stāvoklis, kad (cilvēks) neatrodas apcietinājumā, ieslodzījumā, gūstā.
PiemēriLaist gūstekni brīvībā.
2.1.Stāvoklis, kad (dzīvnieks) nav iesprostots.
PiemēriTur tai [vārnai] deva pilnīgu brīvību. Viņa varēja pastaigāties pa pagalmu un dārzu..
3.Neierobežota (darbības) iespēja.
PiemēriRīcības brīvība.
3.1.Nepakļautība normām, paražām.
PiemēriDot bērnam vairāk brīvības.
4.filoz. Iespēja realizēt, paust savu gribu dabas un sabiedrības attīstības likumsakarību ietvaros.
PiemēriBrīvība neslēpjas iedomātā neatkarībā no dabas likumiem, bet gan šo likumu izzināšanā..
5.arī dsk. Neierobežota (norises, izpausmes) iespēja, arī tiesība.
PiemēriPreses brīvība.
Avoti: 2. sējums