brīvprātīgais
brīvprātīgais -ā, v.
brīvprātīgā -ās, s.
1.Cilvēks, kas brīvprātīgi (bez mobilizācijas) iestājas karadienestā.
PiemēriKad Padomju Latvijā iebruka hitlerieši, es komandēju nelielu brīvprātīgo vienību, kas mūsu aizmugurē tvarstīja hitleriešu bandītus.
1.1.Cilvēks, kas brīvprātīgi uzņemas kādu (parasti grūtu vai riskantu) uzdevumu.
Piemēri..bīstamu uzdevumu varēja uzticēt tikai drosmīgam, daudz pieredzējušam cilvēkam un turklāt tādam, kas dodas to veikt brīvprātīgi. Brīvprātīgo, protams, netrūka..
Avoti: 2. sējums