Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
brīvprātīgs
brīvprātīgs -ais; s. -a, -ā
brīvprātīgi apst.
1.Tāds, kas veic ko pēc paša gribas, ierosmes (bez pavēles, rīkojuma, piespiešanas).
PiemēriBrīvprātīgie kārtības sargi.
1.1.Tāds, kas tiek veikts, organizēts bez pavēles, piespiešanas.
PiemēriBrīvprātīgs pasākums.
2.Tāds, kas organizēts un darbojas pēc pilsoņu brīvas sabiedriskas iniciatīvas.
PiemēriBrīvprātīgā sporta biedrība.
Avoti: 2. sējums