brašs
brašs -ais; s. -a, -ā
braši apst.
1.Tāds, kam ir laba stāja. Arī spēcīgs. Stalts.
PiemēriAr drošu roku kāds atslēdza mazos vārtus. Ienāca brašs, spēcīgs jauneklis eļļainā darba ģērbā, dzelzceļnieka cepuri galvā..
- Ar drošu roku kāds atslēdza mazos vārtus. Ienāca brašs, spēcīgs jauneklis eļļainā darba ģērbā, dzelzceļnieka cepuri galvā..
- ..jāja pretī brašs un izveicīgs jātnieks, kurš zirga mugurā sēdēja kā pieaudzis.
- Braša sieva bija Banderu Edgaram, neraugoties uz visiem četrdesmit gadiem, viņai vēl atlikām pietika svaiguma un sievišķīgas pievilcības, nemaz nerunājot par enerģiju un izdarību.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriBraša stāja.
- Braša stāja.
- Iet brašu soli.
- ..laukumā pie karoga braši iesoļo bērnu nama iemītnieki.
- «Kapteini Dauni! Vai viss kārtībā?» - «Kārtībā, biedri vadītāji» Daunis piecēlies braši atbildēja.
2.Spēka pilns, enerģisks. Mundrs, možs.
Piemēri«Eh, komjaunieši mums braši, ne jau vienu vien kalnu apgāzuši. Pašiem sava vīnkopības brigāde ...»
- «Eh, komjaunieši mums braši, ne jau vienu vien kalnu apgāzuši. Pašiem sava vīnkopības brigāde ...»
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriBrašs maršs.
- Brašs maršs.
- Braša dziesma.
- Kaut kur, no mājām vai aizkalna, atkal sāk skanēt braša dejas mūzika.
3.apst.; sar. Labi, lieliski.
PiemēriTas ir izdarīts braši.
- Tas ir izdarīts braši.
Avoti: 2. sējums