Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
brakš
brakš izsauk.; parasti savienojumā «brikš, brakš».
Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
PiemēriBrikš un brakš - lūst zari.
Avoti: 2. sējums