Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
briedēt
briedēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja; trans.
Tuvināt gatavībai (augļus, sēklas u. tml.).
PiemēriSaule briedē pumpurus.
  • Saule briedē pumpurus.
  • ..jāstrādā.., lai tīrumā briedētu varenas.. ražas..
  • ..Un neskaitāmi jauni dārzi plauks, Kas mieram savus augļus briedēs.
  • ..Laiks sēklas riest un augļus briedēt.
Avoti: 2. sējums