briedīgs
briedīgs -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kas attīstās, kļūst lielāks. Tāds, kas spēj attīstīties, kļūt lielāks.
Piemēri..liepu zari izskatās tumši un piebrieduši, pilni dzīvības atvērt savus briedīgos pumpurus pavasarim.
- ..liepu zari izskatās tumši un piebrieduši, pilni dzīvības atvērt savus briedīgos pumpurus pavasarim.
- Viņš bija kā saplūdis ar.. sazēlušo labību, kas elpoja tam visapkārt. Un briedīgais zaļums pa rokām, kājām un visu miesu plūda viņam asinīs..
2.Tāds, kas veicina augu, augļu, sēklu attīstību Auglīgs.
PiemēriBriedīgs lietus.
- Briedīgs lietus.
- Briedīgs laiks.
- Maija sākumā bieži ducināja pērkons, nolija lietus un iestājās briedīgs siltums.
- ..daļu no tās [saules] bija paņēmusi zeme, Daugava un visa vasara - silta, briedīga un skaista.
- Dzeltens, kā ar zeltu apbārstīts, tuvojās briedīgs rudens... Graudu smagums vārpas nosvēra zemāk un zemāk..
3.Tāds, kas briest5 – piemēram, par miltiem, putraimiem.
PiemēriBriedīgas grūbas.
- Briedīgas grūbas.
- Briedīgi zirņi.
Avoti: 2. sējums