Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
bruņutis
bruņutis -utu, vsk. bruņuts, -uts, s.; zool.
Sīki kukaiņi, kuriem ir dūrējsūcējtipa mutes orgāni un kuru mātītēm ķermenis pārklāts ar vaska atdalījumu bruņām.
PiemēriIznīcināt bruņutis.
Avoti: 2. sējums