brāziens
brāziens -a, v.
1.Īslaicīgs, spēcīgs (piemēram, vēja, lietus) uzplūdums.
PiemēriStiprs aukas brāziens.
- Stiprs aukas brāziens.
- Krusas brāziens.
- Spējš lietus brāziens vērta Raiņa bulvāra asfaltu melnu, pieriesa koku lapotnes ar ūdeni..
- Pēkšņi pār koku galiem nāca briesmīgi vētras brāzieni un vienā mirklī sakūla ezeru baltās putās.
- Vētra jūrā vai okeānā nav nekas briesmīgs.., ja tā neuznāk ar pārmērīgiem brāzieniem un viesuli.
- sal. Avārija satrauca un saviļņoja kolhozu kā pēkšņs negaisa brāziens mierīgu ūdens spoguli.
2.sar. Rājiens, (ass, bargs) pārmetums.
Piemēri..parasti Lita.. dabū brāzienu par aizmāršību..
- ..parasti Lita.. dabū brāzienu par aizmāršību..
- Juris.. atgriezās tikai vēlā pēcpusdienā, saņemdams no krustmātes brāzienu par to, ka laikā nav ieradies paēst.
Avoti: 2. sējums