Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
brēķis
brēķis -ķa, v.; sar.; niev.
Brēkulis.
PiemēriTrīne brēc un neklausās, Visa seja viebjas; Kā nu brēķis izskatās? Tā ka gluži riebjas.
Avoti: 2. sējums