brīnum-
brīnum- salikteņu pirmā daļa.
1.savienojumā ar lietv. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir neparastas īpašības, spējas darīt brīnumus.
PiemēriBrīnumputns.
- Brīnumputns.
- Brīnumakmens.
- Brīnumstabule.
- Brīnumatslēga.
- Brīnumvārdi.
- Brīnumzāles.
1.1.Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais izraisa apbrīnu (ar savām neparastajām, lieliskajām īpašībām).
PiemēriBrīnumbērns.
- Brīnumbērns.
2.savienojumā ar adj. Pastiprina salikteņa otrajā daļā nosaukto īpašību.
PiemēriBrīnumātrs.
- Brīnumātrs.
- Brīnumjauks.
- Brīnumskaists.
- Brīnumgards.
Avoti: 2. sējums