Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
brīvprātīgs
brīvprātīgs -ais; s. -a, -ā
brīvprātīgi apst.
1.Tāds, kas veic ko pēc paša gribas, ierosmes (bez pavēles, rīkojuma, piespiešanas).
PiemēriBrīvprātīgie kārtības sargi.
  • Brīvprātīgie kārtības sargi.
  • Brīvprātīgie ugunsdzēsēji.
  • Brīvprātīgo strēlnieku pulks.
1.1.Tāds, kas tiek veikts, organizēts bez pavēles, piespiešanas.
PiemēriBrīvprātīgs pasākums.
  • Brīvprātīgs pasākums.
  • Brīvprātīga vienošanās.
  • Brīvprātīgi pieteikties.
  • Brīvprātīgā apdrošināšana.
  • ..viņš atnācis brīvprātīgi, izdzirdīs, ka še [naftas vada būvē] vajadzīgi strādnieki.
2.Tāds, kas organizēts un darbojas pēc pilsoņu brīvas sabiedriskas iniciatīvas.
PiemēriBrīvprātīgā sporta biedrība.
  • Brīvprātīgā sporta biedrība.
  • Mūsu sabiedrība izveido tādus brīvprātīgus orgānus sabiedriskās kārtības nodrošināšanai kā tautas brīvprātīgo vienības.
Avoti: 2. sējums