bužināt
bužināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Viegli skarot, jaukt (parasti matus, spalvu).
Piemēri..vējš, pa vaļējo vagona logu iekšā drāzdamies, bužināja viņa plānos, gaišos matus.
1.1.Viegli (ar pirkstu galiem) skart (galvu), jaucot matus, spalvu.
PiemēriViņa bužināja pieres telēniem, kas izbāza galvas starp aploka kārtīm..
Avoti: 2. sējums