bufetnieks
bufetnieks -a, v.
bufetniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Cilvēks, kas apkalpo viesus bufetē.
Piemēri«Degvīna mums nav,» bufetniece atbildēja.
- «Degvīna mums nav,» bufetniece atbildēja.
- Katrs.. varēja nodoties savai jautrībai vai skumjām, pār kurām modrīgi raudzījās saimnieka acs aiz bufetes. Šis bufetnieks bija arī augstākais tiesnesis, ja gadījās kāda ķilda..
Avoti: 2. sējums