Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
buka
buka -as, s.
Kučiera sēdeklis bez atzveltnes (karietes, ratu vai kamanu priekšā).
PiemēriKučieris garā vamzī, sajozies, sēžot uz bukas, grožos stingri vadīja tramīgos kumeļus.
  • Kučieris garā vamzī, sajozies, sēžot uz bukas, grožos stingri vadīja tramīgos kumeļus.
  • Pusstundu no vietas viņš [gleznotājs] varēja nostāvēt uz ietves un.. vērot dīkos ormaņus, kas, braucējus gaidīdami, snauda uz bukām.
Avoti: 2. sējums