buknīt
buknīt -īju, -ī, -ī, pag. -īju
bukņīt arī; -īju, -ī, -ī, pag. -īju; trans.; sar.
1.Vairākkārt (kādu) viegli pagrūst, vairākkārt (kādam) viegli iesist.
PiemēriPat pie mums ciemos atnākuši, viņi [vīrs un sieva] nevarēja iztikt bez ķildām, un Ieva tad vīru tūlīt grūstīja un buknīja.
1.1.intrans.
PiemēriBuknīt sānos.
Avoti: 2. sējums