bumbulis
bumbulis -ļa, v.
1.Ieapaļš, sulīgi piebriedis vasas veidojums zemē — auga barības vielu krātuve.
PiemēriIzšķir šādas vasu pazemes izveidnes: sakneni, bumbuli un sīpolu.
2.Neliels apaļš vai ieapaļš veidojums. Ieapaļš izcilnis.
Piemēri..[meitene] kāzu rotai ir iztamborējusi veselu kleitu no simtā numura diegiem, ar cakām un bumbuļiem..
2.1.sar. Uztūkums, puns.
PiemēriZirgiem zem kakla ir savilkti lieli bumbuļi no knišļu dūrieniem. Kā āboli.
Avoti: 2. sējums