Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
bumerangs
bumerangs -a, v.
Izliekts metamais (medību, kaujas) ierocis. Šāds ierocis (Austrālijas iezemiešiem), kas atgriežas atpakaļ tai vietā, no kuras tiek mests.
PiemēriMest bumerangu.
Avoti: 2. sējums