burbuļot
burbuļot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
1.Tecēt, plūst ar vienmērīgu, guldzošu troksni.
PiemēriNo pārplūdušajām urdziņām ūdens burbuļoja pa vagām lejup uz pļavas lāmiņu un no turienes pa cinīšu starpām uz tuvējo upīti.
- No pārplūdušajām urdziņām ūdens burbuļoja pa vagām lejup uz pļavas lāmiņu un no turienes pa cinīšu starpām uz tuvējo upīti.
- Seklākās vietās uz akmeņiem burbuļoja ūdens.
- Visi sili klusi šalca, Visi strauti burbuļoja..
2.Veidot, radīt burbuļus.
Piemēri..krāsa [metinot] deg, kūst, burbuļo, un šuvē paliek gaisa pūslīši.
- ..krāsa [metinot] deg, kūst, burbuļo, un šuvē paliek gaisa pūslīši.
- Gaiss piesātināts ar ziedošo, zaļo koku smaržu. Bastejkalnā burbuļo atdzīvojusies strūklaka.
2.1.Vārīties, radot burbuļus.
PiemēriSalmkājis.. paņem savu zilo tējkannu, kurā jau labu brīdi burbuļo uzvārījies ūdens..
- Salmkājis.. paņem savu zilo tējkannu, kurā jau labu brīdi burbuļo uzvārījies ūdens..
- ..iekursim pavardu - virs dūmeņa atplauks zils mākonītis, katliņā sāks burbuļot tējas ūdens...
- ..māte stāvēja pie plīts un vārīja zirņu putru. Iesārtais virums katlā lēni burbuļoja..
Avoti: 2. sējums