burbuļot
burbuļot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
1.Tecēt, plūst ar vienmērīgu, guldzošu troksni.
PiemēriNo pārplūdušajām urdziņām ūdens burbuļoja pa vagām lejup uz pļavas lāmiņu un no turienes pa cinīšu starpām uz tuvējo upīti.
2.Veidot, radīt burbuļus.
Piemēri..krāsa [metinot] deg, kūst, burbuļo, un šuvē paliek gaisa pūslīši.
2.1.Vārīties, radot burbuļus.
PiemēriSalmkājis.. paņem savu zilo tējkannu, kurā jau labu brīdi burbuļo uzvārījies ūdens..
Avoti: 2. sējums