burzguļot
burzguļot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
Strauji plūstot, radīt sīkas šļakatas, putas, burbuļus, kā arī savdabīgu troksni (parasti par ūdeni, strautiem, upēm).
PiemēriVēl saule ostās deg pret rietumiem, Šļāc ūdeņi, šalts burzguļo zem kuģiem..
- Vēl saule ostās deg pret rietumiem, Šļāc ūdeņi, šalts burzguļo zem kuģiem..
- Terekas ūdeņi krākdami un burzguļodami skalojas ap klintīm un akmeņiem..
- ..[viļņi] triecas taisni virsū asajam kuģa pīķim,.. pārliedami klāju ar burzguļojošām ūdens šaltīm.
- No trieciena kanna apgāzās, vāks atspruka vaļā, atbrīvodams ceļu baltajam šķidrumam [pienam], kas.. burzguļodams plūda uz asfalta.
Avoti: 2. sējums