bužināt
bužināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Viegli skarot, jaukt (parasti matus, spalvu).
Piemēri..vējš, pa vaļējo vagona logu iekšā drāzdamies, bužināja viņa plānos, gaišos matus.
- ..vējš, pa vaļējo vagona logu iekšā drāzdamies, bužināja viņa plānos, gaišos matus.
- ..[vecāki] glāsta, bužina dēlēna cekuliņu..
1.1.Viegli (ar pirkstu galiem) skart (galvu), jaucot matus, spalvu.
PiemēriViņa bužināja pieres telēniem, kas izbāza galvas starp aploka kārtīm..
- Viņa bužināja pieres telēniem, kas izbāza galvas starp aploka kārtīm..
Avoti: 2. sējums