būdnieks
būdnieks -a, v.
būdinieks -a, v.; neakt.; retāk
Mazas dzīvojamās ēkas un neliela zemes gabala īpašnieks (pirmspadomju Latvijā). Arī sīksaimnieks.
PiemēriVainis bija tā sauktais būdnieks. Viņam piederēja dažas pūrvietas zemes un neliela saimniecība Lubu ciemā..
- Vainis bija tā sauktais būdnieks. Viņam piederēja dažas pūrvietas zemes un neliela saimniecība Lubu ciemā..
- Gadījās gan, ka dažs tēvs kādam jaunākam dēlam atvēlēja pāra pūrvietu meža zemes, kur uzcēla mazu mājeli. Tā radās būdinieki, kas pavasaros brauca plostos, vasarās līga pie saimniekiem nedēļas darbos..
Avoti: 2. sējums